1980. gads
Vikipēdijas raksts
| Gadsimti: | 19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 1977 1978 1979 - 1980 - 1981 1982 1983 |
| 1980. gada citi notikumi: |
| Latvija |
| Laikapstākļi Latvijā |
| 1980. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 1980 MCMLXXX |
| Ab urbe condita | 2733 |
| Armēņu kalendārs | 1429 ԹՎ ՌՆԻԹ |
| Ķīniešu kalendārs | 4676 – 4677 己未 – 庚申 |
| Etiopu kalendārs | 1972 – 1973 |
| Ebreju kalendārs | 5740 – 5741 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2035 – 2036 |
| - Shaka Samvat | 1902 – 1903 |
| - Kali Yuga | 5081 – 5082 |
| Irānas kalendārs | 1358 – 1359 |
| Islāma kalendārs | 1400 – 1401 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
1980. (MCMLXXX) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Notikumi
[izmainīt šo sadaļu] Janvāris
- 22. janvāris — Padomju zinātnieks un cilvēktiesību aktīvists Andrejs Saharovs tiek arestēts Maskavā.
- 26. janvāris — Izraēla un Ēģipte nodibina diplomātiskās attiecības.
- 31. janvāris — Gvatemalā grupa indiāņu ieņēma un aizdedzināja Spānijas vēstniecību, protestējot pret armijas zvērībām; tika nogalināti 36 cilvēki; Spānija pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Gvatemalu.
[izmainīt šo sadaļu] Februāris
- 13. februāris — Tiek atklātas XIII Ziemas Olimpiskās spēles Leikplesidā, ASV.
- 19. februāris — Londonā no akūtas alkohola saindēšanās mirst AC/DC solists Bons Skots.
- 22. februāris — ASV Olimpiskā hokeja komanda uzvar Padomju Savienības komandu. Notikums kļuva slavens ar nosaukumu "Brīnums uz ledus".
[izmainīt šo sadaļu] Marts
- 1. marts — dati no starpplanētu zondes Voyager 1 apstiprināja Saturna pavadoņa Jānusa eksistenci.
- 14. marts — Avārijas nosēšanās laikā lidmašīnas katastrofā Varšavā, Polijā bojā iet 87 cilvēki, tostarp 14 cilvēku liela ASV boksa komanda.
- 18. marts — Pļesetskas kosmodromā PSRS degvielas uzpildes laikā ekspluadēja nesējraķete Vostok-2M, bojā gāja 48 cilvēki
- 21. marts — ASV prezidents Džimmijs Kārters paziņo, ka ASV Olimpiskā komanda boikotēs 1980. gada 22. Vasaras Olimpiskās spēles, Maskavā.
- 27. marts — Ziemeļjūrā sabrūk Norvēģijas naftas platforma Alexander Kielland. Bojā iet 123 no 212 platformas darbiniekiem.
[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis
- 10. aprīlis — Spānija un Lielbritānija vienojas par Gibraltāra robežas atvēršanu. Tā tika slēgta 1969. gadā.
[izmainīt šo sadaļu] Maijs
- 4. maijs — Mirst Dienvidslāvijas toreizējais prezidents Josifs Brozs Tito. Bēru ceremonija vēlāk kļūst par pasaules lielāko diplomātisko sanāksmi, vairāk nekā 140 valstu delegācijas ierodas atvadīties no Tito. Tikai pāvesta Jāņa Pāvila II bēres 2005. gadā ir pārspējušas šo rekordu.
[izmainīt šo sadaļu] Jūnijs
- 3. jūnijs — Nāvējošu tornado sērija izposta Grandailendas pilsētu Nebraskas štatā nogalinot 5 un ievainojot vairāk kā 250 cilvēkus.
- 22. jūnijs — Vācijas futbola komanda ar rezultātu 2—1 uzvar Beļģijas izlasi un kļūst par 1980. gada Eiropas čempioniem futbolā.
- 23. jūnijs — 6. septembris — Karstuma vilnis ASV.
[izmainīt šo sadaļu] Jūlijs
- 9. jūlijs — Pāvests Jānis Pāvils II ierodas vizītē Brazīlijā. Pūlī, kas sagaida pāvestu, līdz nāvei tiek saspiesti 7 cilvēki.
- 15. jūlijs — Bargi un postoši negaisi brāžas pāri 4 apgabaliem Viskonsinas štatā. Postījumi sasniedz 250 miljonus ASV dolāru, bojā iet 1 cilvēks.
- 19. jūlijs — 3. augusts — Maskavā notiek 22. Vasaras Olimpiskās spēles.
- 30. jūlijs — Vanuatu pasludina neatkarību.
[izmainīt šo sadaļu] Augusts
- 2. augusts — Teroristu sarīkotā sprādzienā Boloņas dzelzsceļa stacijā Itālijā bojā iet 85 cilvēki, vairāk kā 200 ievainoti.
[izmainīt šo sadaļu] Septembris
- 17. septembris — Tiek nodibināta poļu arodbiedrība "Solidaritāte".
[izmainīt šo sadaļu] Oktobris
- 31. oktobris — Polijas valdība atļauj "Solidaritātes" dibināšanu.
[izmainīt šo sadaļu] Novembris
- 4. novembris — ASV prezidenta vēlēšanās pārliecinoši uzvar Ronalds Reigans pārspējot līdzšinējo prezidentu Džimiju Kārteru, precīzi gadu kopš Irānas ķīlnieku krīzes sākuma.
[izmainīt šo sadaļu] Decembris
- 8. decembris — Marks Deivids Čepmens nošauj eksbītlu Džonu Lenonu netālu no viņa mājas Ņujorkā.
[izmainīt šo sadaļu] Dzimuši
[izmainīt šo sadaļu] Janvāris
- 3. janvāris — Braiens Klejs (Bryan Ezra Tsumoru Clay), ASV vieglatlēts
- 19. janvāris:
- Džensons Batons (Jenson Button), britu autosportists
- Arvīds Macijausks (Arvydas Macijauskas), lietuviešu basketbolists
- Matics Osovnikars (Matic Osovnikar), Slovēnijas sprinteris
- Dmitrijs Žabotinskis, Latvijas hokejists
- 25. janvāris — Šavi (Xavi), Spānijas futbolists
- 27. janvāris — Marats Safins (Марат Михайлович Сафин, Марат Мөбин улы Сафин), Krievijas tatāru tenisists
- 30. janvāris — Zurabs Mentešašvili, Gruzijas futbolists
[izmainīt šo sadaļu] Februāris
- 4. februāris — Raimonds Vaikulis, latviešu basketbolists
- 12. februāris:
- Riko Fata, Kanādas hokejists
- Huans Karloss Ferero (Juan Carlos Ferrero), spāņu tenisists
- 21. februāris — Džigme Khesars Namgjels Vangčuks (འཇིགས་མེད་གེ་སར་རྣམ་རྒྱལ་དབང་ཕྱུག་), Butānas karalis
[izmainīt šo sadaļu] Marts
- 4. marts — Sergejs Zinovjevs (Сергей Олегович Зиновьев), krievu hokejists
- 7. marts — Lora Prepona (Laura Prepon), ASV aktrise
- 18. marts:
- Vitālijs Višņevskis (Виталий Вишневский), Krievijas, Ukrainas hokejists
- Rihards Zednīks (Richard Zedník), slovāku hokejists
- 20. marts — Roberts Javtoks (Robertas Javtokas), Lietuvas basketbolists
- 21. marts:
- Marita Bjergena (Marit Bjørgen), norvēģu distanču slēpotāja
- Ronaldinju (Ronaldinho), Brazīlijas futbolists
- 31. marts — Edgars Masaļskis, Latvijas hokejists
[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis
- 4. aprīlis — Stīvens Holkombs (Steven Holcomb), ASV bobslejists
- 10. aprīlis — Aleksandrs Jerjomenko (Александр Владимирович Ерёменко), krievu hokejists
- 21. aprīlis — Vinsents Lekavaljē, Kanādas hokejists
- 27. aprīlis — Gunta Baško, latviešu basketboliste,
- 30. aprīlis — Andris Vaņins, Latvijas futbolists
[izmainīt šo sadaļu] Maijs
- 4. maijs — Vladimirs Koļesņičenko, Latvijas futbolists
- 5. maijs — Josi Benajuns (יוסף שי "יוסי" בניון), Izraēlas futbolists
- 27. maijs — Pāvels Mihadjuks, Latvijas futbolists
- 30. maijs:
- Stīvens Džerards (Steven George Gerrard), angļu futbolists
- Ilona Korstina (Илона Кальювна Корстин), Krievijas basketboliste
[izmainīt šo sadaļu] Jūnijs
- 13. jūnijs:
- Sāra Konora (Sarah Connor), Vācijas dziedātāja
- Huans Karloss Navarro (Juan Carlos Navarro Feijoo), katalāņu basketbolists
- Markuss Vinkelhoks (Markus Winkelhock), Vācijas autosportists
- 17. jūnijs — Venusa Viljamsa (Venus Williams), ASV tenisiste
- 23. jūnijs — Tonijs Mertensons (Tony Mårtensson), zviedru hokejists
[izmainīt šo sadaļu] Jūlijs
- 6. jūlijs — Pau Gazols (Pau Gasol Sáez), kataloniešu basketbolists
- 18. jūlijs — Kristena Bella (Kristen Bell), ASV aktrise
- 29. jūlijs — Fernando Gonsaless (Fernando González), Čīles tenisists
- 30. jūlijs — Viktors Morozs, Latvijas futbolists
[izmainīt šo sadaļu] Augusts
- 3. augusts — Genādijs Soloņicins, Latvijas futbolists
- 12. augusts — Aleksejs Soleičuks, Latvijas futbolists
- 15. augusts — Jānis Miņins, latviešu bobslejists
[izmainīt šo sadaļu] Septembris
- 3. septembris — Dženija Linna Finča (Jennie Lynn Finch), ASV softbola spēlētāja
- 7. septembris:
- Emre Belēzolu (Emre Belözoğlu), Turcijas futbolists
- Gabriels Milito (Gabriel Alejandro Milito), Argentīnas futbolists
- 11. septembris:
- Maiks Komrijs — Kanādas hokejists
- Antoniu Piconija — Brazīlijas autosportists
- 12. septembris — Jao Mins (姚明), Ķīnas basketbolists
- 15. septembris — Faizs bin Halīds, Malaizijas militārais zobārsts, kosmonauta dublieris
- 20. septembris — Patriks Frīzahers, Nīderlandes autosportists
- 30. septembris —
- Martina Hingisa (Martina Hingis, Martina Hingisová), slovāku izcelsmes Šveices tenisiste
- Kristians Kentvels (Christian Cantwell), ASV vieglatlēts, lodes grūdējs
[izmainīt šo sadaļu] Oktobris
- 3. oktobris — Sergejs Zangarejevs (Сергей Зангареев), Krievijas futbolists
- 9. oktobris — Pāvels Doroševs, Latvijas futbolists
- 12. oktobris:
- Nadzeja Astapčuka, baltkrievu lodes grūdēja
- Anna Vautersa (Ann Wauters), Beļģijas basketboliste
- 16. oktobris — Sjū Bērda (Sue Bird), ASV basketboliste
- 27. oktobris — Tanels Padars (Tanel Padar), igauņu dziedātājs
[izmainīt šo sadaļu] Novembris
- 18. novembris — Ivans Čerezovs (Иван Юрьевич Черезов), krievu biatlonists
- 24. novembris:
- Branko Radivojevičs (Branko Radivojevič), slovāku hokejists
- Lindons Rašs (Lyndon Rush) Kanādas bobslejists
- 27. novembris — Evi Zahenbahere-Štēle (Evi Sachenbacher-Stehle), Vācijas distanču slēpotāja
- 29. novembris — Mārtiņš Cipulis, latviešu hokejists
[izmainīt šo sadaļu] Decembris
- 1. decembris — Mubaraks Šami, Kataras garo distanču skrējējs
- 13. decembris — Kristaps Grebis, latviešu futbolists
- 18. decembris — Kristīna Agilera (Christina Aguilera), ASV dziedātāja
- 19. decembris — Džeiks Džilenhāls (Jake Gyllenhaal), ASV aktieris
- 30. decembris — Pāvels Davidovs, Latvijas futbolists
[izmainīt šo sadaļu] Miruši
- 13. februāris — Marians Rejevskis (Marian Rejewski), poļu kriptogrāfs (dzimis 1905.)
- 19. februāris — Bons Skots, Austrālijas mūziķis (dzimis 1946.)
- 15. aprīlis — Žans Pols Sartrs, Francijas rakstnieks (dzimis 1905.)
- 29. aprīlis — Alfrēds Hičkoks (Alfred Hitchcock), angļu kinorežisors (dzimis 1899.)
- 27. jūnijs — Valters Dornbergers (Walter Robert Dornberger), Vācijas armijas virsnieks (dzimis 1895.)
- 25. jūlijs — Vladimirs Visockis (Владимир Высоцкий), padomju dziedātājs, aktieris (dzimis 1938.)
- 25. septembris — Džons Bonems (John Henry Bonham), britu mūziķis (dzimis 1948.)
- 8. decembris — Džons Lenons (John Winston Ono Lennon), britu mūziķis (dzimis 1940.)
- 31. decembris — Māršals Makluens (Herbert Marshall McLuhan), Kanādas filozofs (dzimis 1911.)
