2012. gads

Šis raksts ir par 2012. gadu. Par citām jēdziena 2012 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Gadsimti:	20. gadsimts · 21. gadsimts · 22. gadsimts
Dekādes:	2000—2009 2010—2019 2020—2029
Gadi:	2009 2010 2011 - 2012 - 2013 2014 2015

2012. gada citi notikumi:

Latvija

Laikapstākļi Latvijā

Sports

Kosmonautika

2012. gads citos kalendāros
Gregora kalendārs	2012 MMXII
Ab urbe condita	2765
Armēņu kalendārs	1461 ԹՎ ՌՆԿԱ
Ķīniešu kalendārs	4708 – 4709 辛卯 – 壬辰
Etiopu kalendārs	2004 – 2005
Ebreju kalendārs	5772 – 5773
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	2067 – 2068
- Shaka Samvat	1934 – 1935
- Kali Yuga	5113 – 5114
Irānas kalendārs	1390 – 1391
Islāma kalendārs	1433 – 1434
Japāņu kalendārs	nezināms

2012. (MMXII) ir garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Notikumi

Janvāris

• Par Eiropas kultūras galvaspilsētām kļuva Gimarainša Portugālē un Maribora Slovēnijā.
• atklāta jauna varžu suga, mazākais pašlaik zināmais mugurkaulnieks Paedophryne amauensis.
• Ķīna paziņoja, ka pirmo reizi pilsētu iedzīvotāju skaits valstī ir pārsniedzis lauku iedzīvotāju skaitu.
• 1.—15. janvāris — Dienvidamerikā notika 33. Dakaras rallijs.
• 1. janvāris:
  • spēkā stājās jauna Ungārijas konstitūcija.
  • par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Dānija.
  • Hosē Grasiano da Silva kļuva ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas ģenerālsekretāru.
• 2. janvāris — Ungārijā tūkstošiem cilvēku protestē pret jauno konstitūciju.
• 3. janvāris — Māršala salās notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Kristofers Loīks.
• 5. janvāris:
  • šiītu rajonos Bagdādē bumbas sprādzienā nogalināts vismaz 21 cilvēks.
  • par Jamaikas premjerministri kļuva Portija Simpsone Millere.
• 6. janvāris — Sīrijas galvaspilsētā Damaskā nogranda sprādziens, kurā dzīvību zaudēja 35 cilvēki.
• 7. janvāris:
  • gaisa balona katastrofā Jaunzēlandē gāja bojā 11 cilvēki.
  • Indonēzijas Moluku salās notika 5,6 magnitūdu stipra zemestrīce.
• 8. janvāris — Austrijas rietumdaļu pārklāja bieza sniega sega, bloķējot automašīnu un dzelzceļa satiksmi un iesprostojot Alpu kalnu kūrortos tūkstošiem tūristu un vietējo iedzīvotāju.
• 9. janvāris:
  • Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs 2012. gadu Krievijā pasludināja par Krievijas vēstures gadu.
  • gāzes balonu sprādzienā un tam sekojošā ugunsgrēkā Maskavas restorānā "Il Pittore" bojā gājuši 2 cilvēki, bet cietuši 39.
  • Bagdādē nogranduši 2 bumbu sprādzieni, kurā bojā gājuši 14 cilvēki.
  • Jaunzēlandes Kermadeka salās notika 5 magnitūdas stipra zemestrīce.
  • Raimundo Pereira kļuva par Gvinejas—Bisavas pagaidu prezidentu.
• 10. janvāris — Argentīniešu futbolists Lionels Mesī tika atzīts par labāko futbola spēlētāju pasaulē.
• 11. janvāris — Indonēziju satricināja 7,3 magnitūdas stipra zemestrīce. Zemestrīces epicentrs fiksēts 423 kilometrus no Banda Ačehas pilsētas.
• 12. janvāris:
  • Vjekoslavs Bevanda kļuva par Bosnijas un Hercegovinas premjerministru.
  • Tadžikistāna un Burkinafaso izveidoja diplomātiskās attiecības.
• 13.—22. janvāris — Austrijas pilsētā Insbrukā notika pirmās Jaunatnes Ziemas Olimpiskās spēles.
• 13. janvāris:
  • Kiribati notika prezidenta vēlēšanas.
  • Tadžikistāna un Jordānija ir izveidoja diplomātiskās attiecības.

Grimstošais Costa Concordia

• 14. janvāris:
  • Margrēte II atzīmēja savu 40. gadskārtu Dānijas tronī.
  • par Gvatemalas prezidentu kļuva Oto Peress Molina.
  • Taivānā notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja pašreizējais prezidents Ma Indzju.
  • pie Itālijas krastiem avarēja kruīzu kuģis Costa Concordia, trīs cilvēki gājuši bojā, 40 cilvēki ievainoti.
• 15. janvāris:
  • Moldovā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta.
  • Kazahstānā notika parlamenta vēlēšanas.
  • Beverihilsā, Kalifornijā, pasniegtas 69. Zelta Globusa balvas, visvairāk balvas ieguva "Pēcteči" (The Descendants) un "Mākslinieks" (The Artist).
  • Adrijas jūrā uzsprāga un nogrima Turcijas tankkuģis, divi cilvēki gājuši bojā un viens pazudis.
  • Dzeltenajā jūrā uzsprāga un nogrima Dienvidkorejas tankkuģis, pieci cilvēki gājuši bojā un seši pazuduši.
• 17. janvāris — par Eiropas Parlamenta prezidentu tika ievēlēts vācu sociālists Martins Šulcs.

Angļu Wikipedia sākumlapa 2012.gada 18. janvārī

• 18. janvāris:
  • uz 24 stundām tika slēgta Vikipēdijas versija angļu valodā, protestējot pret iespējamajiem pretpirātisma likumiem ASV.
  • par Piedņestras Moldāvu Republikas premjerministru kļuva Pjotrs Stepanovs.
• 19. janvāris — sakarā ar datorpirātismu tika slēgta apmaiņas interneta vietne Megaupload.
• 20. janvāris:
  • Taizeme oficiāli atzina Palestīnas valsts neatkarību.
  • uzbrukumos drošības spēkiem Nigērijas pilsētā Kano nogalināti 28 cilvēki.
  • Čikāgā sniegavētras dēļ tika atcelti vairāk nekā 800 avioreisi.
• 21. janvāris—12. februāris — Gabonā un Ekvatoriālajā Gvinejā notika Āfrikas nāciju kauss.
• 21. janvāris:
  • prāmja avārijā Persijas līcī, netālu no Irānas piekrastes gājuši bojā 17 cilvēki.
  • publicēti Ēģiptes parlamenta vēlēšanu rezultāti, kurās uzvarēja partija "Musulmaņu brālība".
• 22. janvāris:
  • tika atzīmēta pirmā Pasaules sniega diena.
  • par Bulgārijas prezidentu kļuva Rosens Pļevneļijevs.
  • Somijā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, visvairāk balsu ieguva Sauli Nīniste.
  • Horvātijā notika referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā.
  • Čadā notika valsts vēsturē pirmās pašvaldību vēlēšanas.
  • Irānas dienvidu piekrastē apgāzās pasažieru kuģis, bojā gājuši 17 cilvēki.
• 23. janvāris:
  • Žans-Klods Mingnons kļuva par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas vadītāju.
  • pēc ķīniešu kalendāra sākās pūķa gads.
  • Eiropas Savienība ieviesa Irānas naftas embargo.
  • Jaunzēlandes pludmalē izmetās 90 pilotvaļi.
  • Francijas parlamenta augšpalāta Senāts pieņēma likumprojektu par armēņu genocīda noliegšanas kriminalizēšanu.
  • Klusajā okeānā Čīles piekrastē notika zemestrīce ar stiprumu 6,2 magnitūdas pēc Rihtera skalas.
• 24. janvāris:
  • Ēģiptē atcēla ārkārtas stāvokli, kas bija spēkā 30 gadus.^{[nepieciešama atsauce]}
  • tika nosauktas Amerikas Kinoakadēmijas balvas nominācijas. Visvairāk nomināciju saņēmusi filma "Mākslinieks" (The Artist) — 10 nominācijas un Mārtina Skorsēzes filma "Hugo" (Hugo) — 11 nominācijas.
  • Nils Muižnieks tika ievēlēts par Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāru.
• 25.—29. janvāris — Šveices kūrortā Davosā notika Pasaules Ekonomikas forums.
• 25. janvāris — Riodežaneiro negaidīti sabruka trīs daudzstāvu ēkas, vismaz 5 cilvēki gājuši bojā.
• 26. janvāris:
  • Fidži izsludināts ārkārtas stāvoklis, sakarā ar plūdiem.
  • Bulgārijā un Rumānijā intensīvās snigšanas dēļ tika paralizēta satiksme.
• 28. janvāris:
  • Par Slovēnijas prejerministru kļuva Janezs Janšs.
  • Kazahstānā simtiem cilvēku prostestēja pret prezidentu Nursultanu Nazarbajevu.
• 29.—30. janvāris — Ēģiptē notika parlamenta augšpalātas vēlēšanu pirmā posma pirmā kārta.
• 29. janvāris:
  • Indonēzijā vētras un stipro lietusgāžu rezultātā dzīvību zaudējuši 14 cilvēki.
  • Beninas prezidents Jaji Boni tika iecelts par Āfrikas Savienības vadītāju.
• 30. janvāris:
  • Beļģijā notika ģenerālstreiks pret taupības pasākumiem, kas paralizēja satiksmi.
  • netālu no Peru piekrastes Klusajā okeānā notika 6,3 magnitūdas spēcīga zemestrīce, kurā ievainoti 145 cilvēki.
  • Ēģiptes pilsētā Hurgadā notika 5,6 magnitūdas spēcīga zemestrīce.
  • Sīrijā vardarbībā tika nogalināti vismaz 96 cilvēki, tai skaitā 55 civiliedzīvotāji.
• 31. janvāris:
  • Izraēlā notika likumdevēja Likud vēlēšanas.
  • Kazahstānā tika atcelts ārkārtas stāvoklis Kaspijas jūras reģiona pilsētā Žanaezenā, kur pagājušajā mēnesī policijas un streikojošo strādnieku sadursmēs bojā gāja vismaz 16 cilvēki.
  • Ukrainā tika slēgta valsts lielākā failu apmaiņas vietne "Ex.ua" sakarā ar autortiesību pārkāpumiem.
• Janvāra beigas — aukstā laika iespaidā Eiropā nosala vismaz 460 cilvēki.

Februāris

• 1. februāris — Ēģiptes pilsētā Portsaidā futbola līdzjutēju radītās nekārtībās gājuši bojā 74 cilvēki.
• 2. februāris:
  • Papua-Jaungvinejā nogrima prāmis ar 350 pasažieriem.
  • Kuveitā notika parlamenta vēlēšanas.
• 4. februāris:
  • Krievijā notika protesta akcijas, kas bija vērstas pret Vladimiru Putinu un viņa kandidēšanu uz 4.martā paredzētajām prezidenta vēlēšanām. Protestos piedalījās vairāk nekā 230 000 cilvēku.
  • Ķīna un Krievija uzlika veto tiesības ANO Drošības padomes rezolūcijai par Sīriju.
  • ANO publiskoja 2011. gadā bojā gājušo skaitu Afganistānas karadarbībā. Kopumā 2011. gadā gājuši bojā 3021 cilvēki, kas ir vairāk nekā 2010. gadā un lielākais skaits, kopš sācies Afganistānas karš. ^{[nepieciešama atsauce]}
  • Pie Itālijas krastiem netālu no Romas sniegputeņa laikā uz sēkļa uzskrēja prāmis ar 260 pasažieriem.
  • Sīrijā apšaudē starp armiju un nemierniekiem Himsas pilsētā nogalināti 360 cilvēki.
• 5. februāris — Somijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja Sauli Nīniste.
• 6. februāris:
  • Lielbritānijā tika atzīmēta Elizabetes II 60. valdīšanas gadskārta.
  • Ēģiptē notika parlamenta augšpalāta vēlēšanu pirmā posma otrā kārta.
  • Filipīnās notika 6,8 magnitūdu stipra zemestrīce.
  • Demisionēja Rumānijas premjerministrs Emīls Boks.
  • Indonēzijā tika ratificēts likums, kas aizliedz kodolieroču izmēģinājumus.
• 7. februāris — no amata atkāpās Maldīvijas prezidents Mohameds Našīds, viņa vietā tika iecelts līdzšinējais viceprezidents Muhameds Vahīds Hasans.
• 8. februāris:
  • Somālijas galvaspilsēta Mogadišu bumbas sprādzienā bojā gājuši 15 cilvēki.
  • Čehijas parlaments izlēma, ka ar nākamajām prezidenta vēlēšanām, prezidentu ievēlēs tauta, nevis parlaments.
  • Izraēlā notika ģenerālstreiks, kurā piedalījās pusmiljons iedzīvotāju.
• 9.—19. februāris — Vācijas galvaspilsētā Berlīnē notika 62. Berlīnes Starptautiskais filmu festivāls.
• 9. februāris:
  • Uzbrukumos Sīrijas pilsētā Homsā bojā gājuši 100 cilvēki.
  • Par Rumānijas premjerministru kļuva Mihails Razvans Ungureanu.
• 10. februāris:
  • Sīrijas pilsētā Alepo bumbas sprādzienā bojā gājuši 25 cilvēki.
  • Grieķijā notika ģenerālstreiks.
  • Haiti ir atzina Kosovas Republikas neatkarību no Serbijas.
• 11. februāris — Desmitiem tūkstoši cilvēki Eiropā un pasaulē protestēja pret ACTA.
• 12. februāris:
  • Turkmenistānā notika prezidenta vēlēšanas.
  • notika 54. Grammy balvu pasniegšana.
  • Londonā tika pasniegtas Britu kinoakadēmijas (BAFTA) balvas, kurā triumfēja Mišela Hazanaviča filma "Mākslinieks".
• 14.—15. februāris — Ēģiptē notika parlaments augšpalāta vēlēšanu otrā posma pirmā kārta.
• 15. februāris:
  • Sīrijas pilsēta Homsā tika uzspridzināts galvenais naftas cauruļvads.
  • Hondurasā ugunsgrēkā cietumā gājuši bojā 357 cilvēki.
• 16. februāris — ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju par Sīriju, kurā nosodīja Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma vardarbību pret opozīciju un aicināja to nekavējoties izbeigt.
• 17. februāris — no amata atkāpās Vācijas prezidents Kristians Vulfs.
• 19. februāris:
  • Irāna apturēja naftas piegādi Lielbritānijai un Francijai.
  • Meksikā narkotiku tirgotāju bandu rēķinu kārtošanā cietumnieku nemieros bojā gājuši 44 cilvēki.
  • Ekvadorā autobusam iekrītot aizā 26 cilvēki gājuši bojā.
• 21. februāris:
  • Jemenā notika prezidenta vēlēšanas.
  • Himalaju kalnu Kašmiras reģionā sniega lavīnā bojā gājuši vismaz 16 Indijas karavīru.
• 22. februāris:
  • Buenosairesā vilciena avārijā bojā gāja 50 cilvēki un apmēram 700 ievainoti.
  • Ēģiptē notika parlaments augšpalāta vēlēšanu otrā posma otrā kārta.
• 25. februāris — No amatas atkāpās Haiti premjerministrs Gerijs Konils.
• 25. februāris — Par Jemenas prezidentu kļuva Abds Rabuhs Mansurs Al-Hadi.
• 26. februāris:
  • Kodak teātrī, Holivudā notika 84. Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija. Visvairāk balvu ieguva filma "Mākslinieks" (The Artist) un "Hugo".
  • Senegālā notika prezidenta vēlēšanu 1. kārta
  • Sīrijā notika konstituciānāls referendums.
  • Taivānā vairākos apgabalos reģistrētas zemestrīces, kuru stiprums bija 4,1 – 6,1 magnitūdām.
  • Sibīrija reģistrēta 6,8 magnitūdu stipra zemestrīce.
  • Krievijas galvaspilsētā Maskavā tūkstošiem opozīcijas atbalstītāju protestēja, pieprasot godīgas vēlēšanas. Cilvēki pulcējās uz pilsētas centra apļveida maģistrāles Dārzu loka ietvēm, veidojot dzīvo ķēdi. Akcijai bija dots nosaukums "Lielais baltais aplis" (Boļšoj belij krug).
• 27. februāris — Par Gabonas premjerministru tika iecelts Raimonds Ndongs Sima.
• 29. februāris — Tokijā tika pabeigts pasaulē augstākais tornis Tokyo Sky Tree.

Marts

• 1. marts:
  • Eiropas Padome piešķīra Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu Serbijai.
  • Oficiāli par Somijas prezidentu kļuva Sauli Nīniste.
• 2. marts — Irānā notika parlamenta vēlēšanas.
• 4. marts:
  • Krievijā notika prezidenta vēlēšanas, kurās ar pārliecinošu pārsvaru uzvarēja premjerministrs Vladimirs Putins.
  • Dzelzceļa sadursmē Polijā miruši vismaz 15 cilvēki vēl 50 ievainoti.
  • Kongo Republikas galvaspilsētā Brazavilā notika eksplozijas munīcijas noliktavā, gājuši bojā vismaz 150 cilvēki.
• 5. marts — Krievijā notika prezidenta vēlēšanās uzvarējušā premjerministra Vladimira Putina pretinieku un atbalstītāju mītiņi.
• 7. marts — Belizā notika vispārējās vēlēšanas.
• 9. marts — Horvātijas parlaments ratificēja līgumu par iestāju Eiropas Savienībā.
• 10. marts:
  • Maskavā, Arbata laukumā notika opozīcijas mītiņš protestējot pret prezidenta vēlēšanām. Tajās piedalījās apmēram 30 tūkstoši cilvēku.
  • Abhāzijā notika parlamenta vēlēšanas.
  • Slovākijā notika parlamenta vēlēšanas.
• 11. marts:
  • Salvadorā notika parlamenta vēlēšanas.
  • ASV karavīrs Afganistānā nogalināja 16 civiliedzīvotājus.
• 13. marts:
  • Šveicē notika autobusa avārija kurā bojā gāja 28. cilvēki, tajā skaitā 22 bērni.
  • par Kotdivuāras premjerministru ievēlēts Dženots Ahosou Koadio.
• 16. marts:
  • par Moldovas prezidentu ievēlēts Nikolaje Timofts.
  • Baltkrievijā tika izpildīts nāvessods Dmitrijam Konovaļovam. Viens no cilvēkiem, kas rīkoja 2011.g. Minskas metro bumbas sprādzienā.
• 17. marts:
  • Austrumtimorā notika prezidenta vēlēšanas.
  • Baltkrievijā tika izpildīts nāvessods Vladislavam Kovaļevam. Viens no cilvēkiem, kas rīkoja 2011.g. Minskas metro bumbas sprādzienā.
• 18. marts:
  • par Vācijas prezidentu ievēlēts Joahims Gauks.
  • Gvinejā-Bisavā notika prezidenta vēlēšanas.
• 20. — 21. marts: Meksikā notikušas 19 dažāda stipruma zemestrīces.
• 22. marts — valsts apvērsumā Mali tika gāzts Amads Tumani Turi.
• 23. marts:
  • Eiropas Savienība noteica sankcijas pret 12 personām un 29 uzņēmumiem no Baltkrievijas.
  • ASV Iekšzemes drošības ministrijas paziņoja, ka ASV pašlaik dzīvo 11,5 miljoni nelegālo imigrantu.
• 24. marts — Čīlē notika 5,1 magnitūdas stipra zemestrīce.
• 25. marts
  • Slovēnijā notika referendums par homoseksuālu pāru tiesībām.
  • Dienvidosetijā notika prezidenta vēlēšanas.
  • Senegālā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārtā un par prezidentu tika ievēlēts Makijs Salls.
• 27. marts:
  • tika pieņemta jaunā Mali konstitūcija.
  • Divu autobusu sadursmē Kotdivuārā gājuši bojā 40 cilvēki.
• 29. marts:
  • Gambijā notika parlamenta vēlēšanas.
  • Irānā notika parlamenta vēlēšanas.
  • Ņūdeli notika BRICS sammits.
• 31. marts:
  • Mauritānijā notika parlamenta vēlēšanas.
  • Mauritānijas prezidents Anerūds Jugnots paziņoja par savu atkāpšanos no prezidenta amata.
  • Taizemes pilsētā Jalā notika bumbas sprādziens, kurā bojā gāja 8 cilvēki un vēl 70 tika ievainoti.

Aprīlis

• 1. aprīlis:
  • tika publicēti ASV 1940. gada tautas skaitīšanas dati.
  • Nils Muižnieks tika iecelts par Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāru.
• 2. aprīlis:
  • sakarā ar plaģiātismu no Ungārijas prezidenta amata atkāpās Pāls Šmits.
  • Krievijā pie Tjumeņas pilsētas nogāzās pasažieru lidmašīna ar 43 cilvēkiem, no kuriem 31 gājis bojā un 12 izdzīvojuši.
• 3. aprīlis:
  • Maskavas tirgū notika ugunsgrēks, kurā bojā gājuši 17 cilvēki.
  • Afganistānas ziemeļu provincē Baglanā divi uz ceļiem novietoti spridzekļi eksplodējot, ievainoja vismaz 23 cilvēkus.
  • par Senegālas premjerministru tika iecelts Abduls Mbaje.
• 4. aprīlis — par Slovākijas premjerministru tika iecelts Roberts Fiko.
• 5. aprīlis:
  • Papua-Jaungvinejā notika 5,5 magnitūdu zemestrīce.
  • tuaregu nemiernieki, kas bija ieņēmuši Mali ziemeļus, pasludināja neatkarīgu valsti Azavadu.
  • Serbijas prezidents Boriss Tadičs paziņoja par atkāpšanos no amata.
• 7. aprīlis:
  • par Malāvijas prezidenti kļuva Džoisa Banda.
  • Pakistānā lavīnas nogruvumā tika nogalitāti 135 karavīri.
• 8. aprīlis — Dienvisosetijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja Leonīds Tibilovs.
• 9. aprīlis — Nigērijā, sagrūstot baznīcai, gājuši bojā 22 cilvēki.
• 11. aprīlis:
  • jūrā 430 kilometrus uz ziemeļiem no Indonēzijas Sumatras salas piekrastes notika 8,6 magnitūdu stipra zemestrīce.
  • Dienvidkorejā notika parlamenta vēlēšanas.
• 12. aprīlis:
  • Gvinejā-Bisavā notika militāra valsts apvērsuma mēģinājums.
  • Mali prezidents Dionkunda Traore nodeva zvērestu.
  • Spēkā stājās pamiers Sīrijā.
• 13. aprīlis — Romā tūkstošiem cilvēku protestēja pret pensiju reformām.
• 16. aprīlis — Austrumtimorā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta un par prezidentu tika ievēlēts Taurs Matans Ruaks.
• 18. aprīlis:
  • Džersijā notika parlamenta vēlēšanas.
  • par Kongo DR premjerministru kļuva Augustīns Matata Ponjo.
• 20. aprīlis — Pakistānā nogāzās lidmašīna ar 127 cilvēkiem.
• 22. aprīlis — Francijā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kurā lielāko balsu skaitu guva Fransuā Ollands.
• 23. aprīlis — Marks Rote paziņoja par atkāpšanos no Nīderlandes premjerministra amata.
• 29.aprīlis:
  • Gvinejā-Bisavā notika prezidenta vēlēšanas
  • Mali notika prezidenta vēlēšanas

Maijs

• 2. maijs — Ungārijā notika prezidenta vēlēšanas, par prezidentu tika ievēlēts Jānošs Āders.
• 4.—20.maijs — Stokholmā un Helsinkos sākās pasaules čempionāts hokejā.
• 4. maijs:
  • Irānā notika parlamenta vēlēšanas.
  • Lielbritānijā notika pašvaldību vēlēšanas.
  • Divos sprādzienos Dagestānas galvaspilsētā Mahačkalā bojā gājuši 13 cilvēki un vēl 122 cilvēki ievainoti.
  • Pakistānas ziemeļrietumos spridzinātājs pašnāvnieks nogalināja 24 cilvēkus.
• 5. maijs — Japāna uz kādu laiku apturēja savu pēdējo strādājošo kodolreaktoru.
• 6. maijs:
  • Armēnijā notika parlamenta vēlēšanas
  • Francijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta.
  • Grieķijā notika pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas.
  • Serbijā notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas.
• 7. maijs:
  • Bahamās notika vispārējās vēlēšanas.
  • Sīrijā notika parlamenta vēlēšanas.
• 8. maijs — Par Bahamu premjerministru kļuva Perijs Kristī.
• 10. maijs — Alžīrijā notika pašvaldības vēlēšanas.
• 15. maijs — Par Francijas prezidentu oficiāli kļuva Fransuā Holands.
• 16.—27.maijs — Notika 65. Kannu kinofestivāls.
• 16. maijs:
  • Par Grieķijas premjerministru kļuva Panajotis Pikrammens.
  • Par Haiti premjerministru kļuva Lorenss Lamots.
  • Hāgā sākās tiesas process pret bijušo Bosnijas serbu komandieri, ģenerāli Ratko Mladiču.
• 17. maijs — Grieķijā tika izveidota pagaidu valdība.

Paredzētie nākotnes notikumi

Maijs

• Maijs:
  • Lesoto notiks parlamenta vēlēšanas.
  • Bahamās notiks parlamenta vēlēšanas
  • Burkinafaso notiks parlamenta vēlēšanas
  • Serbijā notiks parlamenta vēlēšanas
• 12. maijs—12. augusts — Dienvidkorejas pilsētā Yeosu notiks Expo 2012.
• 20. maijs:
  • Dominikā notiks prezidenta vēlēšanas.
  • būs novērojams daļējs Saules aptumsums.
• 26. maijs — Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku notiks Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls.
• 31. maijs — Īrijā notiks konstitucionālais referendums.

Jūnijs

• Jūnijs:
  • Kongo Republikā notiks parlamenta vēlēšanas.
  • Austrumtimorā notiks parlamenta vēlēšanas.
  • Mongolijā notiks parlamenta vēlēšanas.
  • Papua-Jaungvinejā notiks parlamenta vēlēšanas.
• 10. jūnijs — Francijā notiks parlamenta vēlēšanu pirmā kārta.
• 13. jūnijs — Kongo DR notiks Senāta vēlēšanas.
• 17. jūnijs:
  • Francijā notiks parlamenta vēlēšanu otrā kārta.
  • Senegālā notiks parlamenta vēlēšanas.
• 30. jūnijs:
  • tiks pievienota liekā sekunde.
  • Īslandē notiks prezidenta vēlēšanu.

Jūlijs

• Jūlijs:
  • Albānijā notiks prezidenta vēlēšanas.
  • Kamerūnā notiks parlamenta vēlēšanas.
  • Indijā notiks prezidenta vēlēšanas.
  • Kalnu Karabahā notiks prezidenta vēlēšanas.
• 1. jūlijs:
  • notiks prezidenta vēlēšanas Meksikā.
  • Mali notiks parlamenta vēlēšanu pirmā kārta.
  • par Pasaules Bankas prezidentu oficiāli kļūs Džims Jongs Kims.
• 22. jūlijs — Mali notiks parlamenta vēlēšanu otrā kārta.
• 27. jūlijs—12. augusts — Apvienotās Karalistes galvaspilsētā Londonā notiks 2012. gada Vasaras Olimpiskās spēles.

Augusts

• Augusts:
  • Sjerraleonē notiks prezidenta un parlamenta vēlēšanas.
  • Turcijā notiks prezidenta vēlēšanas.
• 29. augusts—9. septembris — notiks 2012. gada Vasaras Paralimpiskās spēles.

Septembris

• Septembris:
  • Baltkrievijā notiks parlamenta vēlēšanas.
  • Vanuatu notiks parlamenta vēlēšanas.

Oktobris

• Oktobris:
  • Čehijā notiks parlamenta vēlēšanas.
  • Gruzijā notiks parlamenta vēlēšanas.
  • Lietuvā notiks parlamenta vēlēšanas.
• 7. oktobris — Venecuēlā notiks prezidenta vēlēšanas.
• 8. oktobris — Slovēnijā notiks prezidenta vēlēšanas.
• 28. oktobris — Ukrainā notiks parlamenta vēlēšanas.

Novembris

• 6. novembris:
  • ASV notiks prezidenta vēlēšanas, un Senāta.
  • Palau notiks parlamenta un prezidenta vēlēšanas.
• 13. novembris — Austrālijas ziemeļu daļā un Klusā okeāna dienvidos būs novērojams pilns Saules aptumsums.
• 30. novembris — Rumānijā notiks parlamenta vēlēšanas.

Decembris

• Decembris:
  • Bermudās notiks parlamenta vēlēšanas.
  • Ganā notiks parlamenta un prezidenta vēlēšanas.
• 19. decembris — Dienvidkorejā notiks prezidenta vēlēšanas.
• 21. decembris — beidzas Maiju kalendārs. Šis datums tiek asociēts ar pasaules galu vai lielām kataklizmām.
• 31. decembris — beigsies termiņš Kioto protokolam.

Miruši

Janvāris

• 1. janvāris — Kiro Gligorovs (Киро Глигоров), pirmais Maķedonijas prezidents (dzimis 1917.)
  • Bobs Andersons, angļu paukotājs, aktieris (dzimis 1922.)
  • Horhe Voero, argentīniešu motosportists (dzimis 1973.)
• 2. janvāris — Jans Bergs, skotu džeza pianists un komponists (dzimis 1935.)
• 3. janvāris — Jozefs Škvoreckis, čehu rakstnieks (dzimis 1924.)
• 4. janvāris — Rods Robijs, kanādiešu arhitekts (dzimis 1928.)
• 5. janvāris:
  • Ričards Alfs, amerikāņu biznesmenis (dzimis 1953.)
  • Hikaru Hajaši, japāņu komponists, pianists un diriģents (dzimis 1931.)
• 6. janvāris — Metjū Mbu, nigēriešu politiķis (dzimis 1929.)
• 7. janvāris — Ibrahims Aslans, ēģiptiešu rakstnieks (dzimis 1935.)
• 8. janvāris — Džons Medins, angļu arhitekts (dzimis 1924.)
• 9. janvāris — Malams Bacaji Sanha (Malam Bacai Sanhá), Gvinejas-Bisavas prezidents (dzimis 1947.)
• 15. janvāris — Manuels Fraga Iribarns (Manuel Fraga Iribarne), spāņu politiķis (dzimis 1922.)
• 20. janvāris — Eta Džeimsa (Etta James), ASV dziedātāja (dzimusi 1938.)
• 24. janvāris — Teodoros Angelopolos (Θόδωρος Αγγελόπουλος), grieķu filmu režisors un producents (dzimis 1935.)
• 29. janvāris — Oskars Luidži Skalfaro (Oscar Luigi Scalfaro), Itālijas prezidents (dzimis 1918.)

Februāris

• 1. februāris — Vislava Šimborska (Wisława Szymborska), poļu dzejniece (dzimusi 1923.)
• 3. februāris — Bens Gazarra (Ben Gazzara), ASV aktieris (dzimis 1930.)
• 8. februāris — Dženisa Vosa (Janice E. Voss), ASV kosmonaute (dzimusi 1956.)
• 11. februāris — Vitnija Hjūstone (Whitney Houston), ASV dziedātāja (dzimusi 1963.)
• 19. februāris — Roberto Dulbeko (Renato Dulbecco), Itālijā dzimis ASV virusologs (dzimis 1914.)
• 29. februāris — Deivijs Džonss (Davy Jones), angļu mūziķis, aktieris (dzimis 1945.)

Marts

• 7. marts — Francisko Ksavjērs do Amarals (Francisco Xavier do Amaral), Austrumtimoras 1. prezidents (dzimis 1937.)
• 12. marts — Franks Šervuds Roulends (Frank Sherwood Rowland), ASV zinātnieks (dzimis 1927.)
• 14. marts — Čensu Tabone (Ċensu Tabone), Maltas 4. prezidents (dzimis 1913.)
• 17. marts — Šenuda III (Shenouda III), Ēģiptes koptu kristiešu pāvests (dzimis 1923.)
• 18. marts — Džordžs Tupou V (George Tupou V), Tongas karalis (dzimis 1948.)
• 27. marts — Adriāns Ričs (Adrienne Rich), amerikāņu rakstnieks (dzimis 1939.)
• 28. marts — Aleksandrs Arutiunians (Alexander Arutiunian), amerikāņu komponists (dzimis 1920.)

Aprīlis

• 1. aprīlis — Migels de la Madrids (Miguel de la Madrid), Meksikas 52. prezidents (dzimis 1934.)
• 5. aprīlis — Bingu va Mutharika (Bingu wa Mutharika), Malāvijas prezidents (dzimis 1934.)
• 7. aprīlis — Maiks Voliss (Mike Wallace), amerikāņu žurnālists (dzimis 1918.)
• 11. aprīlis — Ahmeds ben Bella (Ahmed Ben Bella; أحمد بن بلّة ‎), pirmais Alžīrijas prezidents (dzimis 1918.)
• 15. aprīlis — Marejs Ross (Murray Rose), austrāliešu peldētājs (dzimis 1939.)
• 19. aprīlis — Levons Helms (Levon Helm), amerikāņu mūziķis (dzimis 1940.)
• 20. aprīlis — Valērijs Vasiļevs (Валерий Иванович Васильев), krievu hokejists (dzimis 1949.)
• 29. aprīlis — Šukri Ganems (Shukri Ghanem;شكري محمد غانم ), lībiešu politiķis (dzimis 1942.)
• 30. aprīlis — Aleksanders Deils Oens (Alexander Dale Oen), norvēģu peldētājs (dzimis 1985.)

Kalendārs

Janvāris P O T C P S Sv 52 1 10 2 3 4 5 6 7 8 20 9 10 11 12 13 14 15 30 16 17 18 19 20 21 22 40 23 24 25 26 27 28 29 50 30 31	Februāris P O T C P S Sv . 50 1 2 3 4 5 60 6 7 8 9 10 11 12 70 13 14 15 16 17 18 19 80 20 21 22 23 24 25 26 90 27 28 29	Marts P O T C P S Sv . 90 1 2 3 4 10 5 6 7 8 9 10 11 11 12 13 14 15 16 17 18 12 19 20 21 22 23 24 25 13 26 27 28 29 30 31	Aprīlis P O T C P S Sv 13 1 14 2 3 4 5 6 7 8 15 9 10 11 12 13 14 15 16 16 17 18 19 20 21 22 17 23 24 25 26 27 28 29 18 30	Maijs P O T C P S Sv . 18 1 2 3 4 5 6 19 7 8 9 10 11 12 13 20 14 15 16 17 18 19 20 21 21 22 23 24 25 26 27 22 28 29 30 31	Jūnijs P O T C P S Sv . 22 1 2 3 23 4 5 6 7 8 9 10 24 11 12 13 14 15 16 17 25 18 19 20 21 22 23 24 26 25 26 27 28 29 30
Jūlijs P O T C P S Sv 26 1 27 2 3 4 5 6 7 8 28 9 10 11 12 13 14 15 29 16 17 18 19 20 21 22 30 23 24 25 26 27 28 29 31 30 31	Augusts P O T C P S Sv . 31 1 2 3 4 5 32 6 7 8 9 10 11 12 33 13 14 15 16 17 18 19 34 20 21 22 23 24 25 26 35 27 28 29 30 31	Septembris P O T C P S Sv . 35 1 2 36 3 4 5 6 7 8 9 37 10 11 12 13 14 15 16 38 17 18 19 20 21 22 23 39 24 25 26 27 28 29 30	Oktobris P O T C P S Sv . 40 1 2 3 4 5 6 7 41 8 9 10 11 12 13 14 42 15 16 17 18 19 20 21 43 22 23 24 25 26 27 28 44 29 30 31	Novembris P O T C P S Sv . 44 1 2 3 4 45 5 6 7 8 9 10 11 46 12 13 14 15 16 17 18 47 19 20 21 22 23 24 25 48 26 27 28 29 30	Decembris P O T C P S Sv 48 1 2 49 3 4 5 6 7 8 9 50 10 11 12 13 14 15 16 51 17 18 19 20 21 22 23 52 24 25 26 27 28 29 30 10 31