2005. gads
Vikipēdijas raksts
| Gadsimti: | 20. gadsimts · 21. gadsimts · 22. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 2002 2003 2004 - 2005 - 2006 2007 2008 |
| 2005. gada citi notikumi: |
| Latvija |
| Laikapstākļi Latvijā |
| Sports |
| 2005. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 2005 MMV |
| Ab urbe condita | 2758 |
| Armēņu kalendārs | 1454 ԹՎ ՌՆԾԴ |
| Ķīniešu kalendārs | 4701 – 4702 甲申 – 乙酉 |
| Etiopu kalendārs | 1997 – 1998 |
| Ebreju kalendārs | 5765 – 5766 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2060 – 2061 |
| - Shaka Samvat | 1927 – 1928 |
| - Kali Yuga | 5106 – 5107 |
| Irānas kalendārs | 1383 – 1384 |
| Islāma kalendārs | 1426 – 1427 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
2005. (MMV) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Šis gads bija:
- Pasaules fizikas gads (pieminot 100. gadadienu, kopš Alberta Einšteina nozīmīgo atklājumu publicēšanas 1905. gadā);
- Eiropas kultūras pilsētas Korkas gads.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Notikumi
[izmainīt šo sadaļu] Janvāris
- 9. janvāris — Palestīnas pašpārvaldes prezidenta vēlēšanās uzvarēja Mahmuds Abass.
- 12. janvāris — tika palaista NASA zonde Deep Impact komētas izpētei.
- 14. janvāris — Huygens nolaižamais aparāts nosēdās uz Saturna pavadoņa Titāna.
- 20. janvāris:
- Džordža V. Buša inaugurācija par ASV prezidentu uz otro termiņu.
- Īrijā tika pabeigta pāriešana uz metrisko sistēmu.
- Pirmās brīvās parlamenta vēlēšanas Irākā kopš 1958. gada.
[izmainīt šo sadaļu] Februāris
- 1. februāris — Spānijas parlaments noraida Basku zemes valdības ierosināto likumu par plašāku autonomiju.
- 8. februāris — Dānijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja Andersa Foga Rasmusena vadītā centriski labēja koalīcija.
- 10. februāris:
- Ziemeļkoreja paziņoja, ka tai ir kodolieroči, kas nepieciešami aizsardzībai pret ASV.
- Sauda Arābijā notika pirmās pašvaldību vēlēšanas, bet tajās atļauts piedalīties bija tikai vīriešiem.
- 16. februāris — stājās spēkā Kioto protokols, bet bez ASV un Austrālijas piedalīšanās.
- 22. februāris — Irānas provinces Kermanas Zarandas reģionā notika 6,4 baļļu stipra zemestrīce, kurā gāja bojā 500 cilvēki un vairāk nekā 1000 ievainoti.
[izmainīt šo sadaļu] Marts
- 3. marts — miljonārs Stīvs Fosets uzstādīja pasaules rekordu, aplidojot zemeslodi ar lidmašīnu Virgin Atlantic GlobalFlyer vienatnē bez apstāšanās un bez degvielas papildu uzpildīšanās.
- 20. marts — Japānā Kjusju salas rietumos notika 7 baļļu stipra zemestrīce, kurā vismaz viens gāja bojā un vismaz 250 cilvēku tika ievainoti.
- 24. marts — "Tulpju revolūcija" Kirgizstānā, kas gāza prezidentu Askaru Akajevu.
- 28. marts — Indonēzijā Sumatras salā notika 8,7 baļļu stipra zemestrīce. Tā bija otra spēcīgākā zemestrīce kopš 1965.gada.
[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis
.JPG)
- 2. aprīlis — miris pāvests Jānis Pāvils II, vairāk nekā 4 miljoni cilvēku apmeklēja Vatikānu, lai sērotu par viņu.
- 19. aprīlis — par 265. pāvestu kļuva vācietis Benedikts XVI (kardināls Jozefs Ratcingers), kad par viņu nobalsoja Romas katoļu kardinālu konklāvs.
- 24. aprīlis — Vatikānā notika pāvesta Benedikta XVI inaugurācija.
- 26. aprīlis — starptautiskā spiediena rezultātā Sīrija izveda pēdējās daļas no tās 14 000 militārā kontingenta Libānā pēc 29 gadu militārās klātbūtnes šajā valstī.
- 27. aprīlis — superaerolaineris Airbus A380 veica pirmo lidojumu Tulūzā, Francijā.
[izmainīt šo sadaļu] Maijs
- 5. maijs — Apvienotajā karalistē parlamenta vēlēšanas; leiboristu partija ar Toniju Blēru priekšgalā saglabāja vairākumu.
- 13. maijs — Uzbekistānā masu protestu laikā tika nogalināti 700 cilvēku.
- 15. maijs:
- Austrijā par pasaules čempioniem hokejā kļūs Čehijas hokeja izlase.
- Etiopijā notika vispārējās vēlēšanas.
- 19.—21. maijs — Eirovīzijas dziesmu konkursā uzvar grieķu dziedātāja Elēna Paparizu.
- 29. maijs — Francijā referendumā tika noraidīta Eiropas Savienības konstitūcija.
[izmainīt šo sadaļu] Jūnijs
- 1. jūnijs — Nīderlandē referendumā tika noraidīta Eiropas Savienības konstitūcija.
- 21. jūnijs — nesejraķete Volna, kurai kosmosā bija jānogadā pirmā saules bura, cieta avāriju; kosmiskais aparāts tika zaudēts.
[izmainīt šo sadaļu] Jūlijs
- 4. jūlijs — NASA starpplanētu zondes Deep Impact vara lode ietriecās Tempel 1 komētā, radot krāteri, kas atsedza komētas kodola materiālus zinātniskiem pētījumiem.
- 7. jūlijs — Londonā notika četri bumbu sprādzieni (3 metro un 1 autobusā, nogalinot 56 cilvēkus un vairak par 700 ievainojot).
- 24. jūlijs — par Tour de France uzvarētāju kļūst Lenss Ārmstrongs.
- 26. jūlijs — Space Shuttle Discovery tika palaists misijā STS-114. Tas bija pirmais lidojums pēc 2,5 gadu pārtraukuma sakarā ar Columbia katastrofu. Discovery uz zemes atgriezās 9. augustā.
[izmainīt šo sadaļu] Augusts
- 12. augusts — palaista NASA starpplanētu zonde Mars Reconnaissance Orbiter.
- 18. augusts — Viskonsīnas štatā, ASV diennakts laikā plosījās 22 tornado. Bojā gāja 1 cilvēks.
- 29. augusts — Viesuļvētra Katrīna izraisīja plašus postījumus un 1836 cilvēku bojāeju ASV no Luiziānas līdz Alabamai; Misisipi upes līmeņa celšanās dēļ tika pārrauti aizsprosti, un 80% Ņūorleānas applūda.
[izmainīt šo sadaļu] Septembris
- 11. septembris — par Albānijas premjerministru ievēlēts Sali Beriša.
- 18. septembris — Vācijā parlamenta vēlēšanas: uzvaru svinēja Angelas Merkeles Kristīgi demokrātiskā savienība un Gerharda Šrēdera Sociāldemokrātiskā partija.
[izmainīt šo sadaļu] Oktobris
- 8. oktobris — Kašmīrā notika zemestrīce, kurā gāja bojā vairāk nekā 80 000 cilvēki.
- 12. oktobris — Ķīnā tika palaists 2. pilotētais kosmosa kuģis Shenzhou 6, kurā atradās Fei Junlong un Nie Haisheng.
[izmainīt šo sadaļu] Novembris
- 8. novembris — Francijā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis pēc 12 dienu nekārtībām.
- 22. novembris — Angela Merkele kļuva par Vācijas kancleru.
[izmainīt šo sadaļu] Decembris
- 18. decembris — Bolīvijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Evo Moraless.
- 23. decembris — Čada izsludināja kara stāvokli pret Sudānu, kura 18. decembrī uzbruka Aderei, nogalinot 100 cilvēku.
[izmainīt šo sadaļu] Miruši
- 25. februāris — Pīters Benensons (Peter Benenson), Amnesty International dibinātājs (dzimis 1921.)
- 2. marts — Kenzo Tange (丹下健三, Tange Kenzō), japāņu arhitekts (dzimis 1913.)
- 3. marts — Rinuss Mihelss (Rinus Michels), Nīderlandes futbolists, treneris (dzimis 1928.)
- 2. aprīlis — Jānis Pāvils II, Romas pāvests (dzimis 1920.)
- 5. aprīlis — Sols Belovs (Saul Bellow), ASV rakstnieks (dzimis 1915.)
- 10. maijs — Pols Rikērs (Paul Ricœur), franču filozofs (dzimis 1913.)
- 17. maijs — Džordžs F. Kenans (George F. Kennan), ASV diplomāts, politologs (dzimis 1904.)
- 17. jūlijs — Edvards Hīts (Edward Heath), britu politiķis (dzimis 1916.)
- 1. augusts — Fahads bin Abduls Azizs Al Sauds (Fahad bin Abdul Aziz Al Saud), Sauda Arābijas karalis (dzimis 1923.)
- 6. augusts — Vizma Belševica, latviešu dzejniece, rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1931.)
- 16. augusts — Aleksandrs Gomeļskis (Александр Яковлевич Гомельский), krievu basketbola treneris (dzimis 1928.)
- 18. augusts — Elza Radziņa, latviešu aktrise (dzimusi 1917.)
- 25. septembris — Dons Adamss, ASV kinoaktieris (dzimis 1923.)
- 24. oktobris — Roza Pārksa (Rosa Parks), ASV cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1913.)
- 5. novembris — Džons Faulzs (John Robert Fowles), angļu rakstnieks un esejists (dzimis 1926.)
- 25. novembris — Ričards Bērnss (Richard Burns), angļu rallists (dzimis 1971.)
- 9. decembris — Roberts Šeklijs (Robert Sheckley), ASV fantastikas rakstnieks (dzimis 1928.)
[izmainīt šo sadaļu] Nobela prēmijas
- Ekonomikā — Roberts Aumans, Tomass Šellings
- Fizikā — Rojs Glaubers, Džons Holls, Teodors Henšs
- Fizioloģijā vai medicīnā — Robins Vorens, Breijs Māršals
- Ķīmijā — Roberts Grabss, Ričards Šroks, Īvs Šovēns
- Literatūrā — Harolds Pinters
- Miera veicināšanā — Mohameds El Barādeī, Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra
